Durvis atvērs biometrija: vai esi tam gatavs?

2017. gada 03. jūlijs

Tikai viens pirksta pieskāriens, un jūsu dators vai viedtālrunis gatavs darbam. Tikai viens pirksta pieskāriens – un sporta klubs Rīgā atver jums durvis. Tagad cilvēka pirkstu nospieduma zīmējums ir iestrādāts jaunā parauga pasēs un ID kartēs. Tieši šie fakti ir biometrijas identifikācijas ēras sākuma redzamā daļa. BlueOrange jau rakstīja par virtuālajiem sarunbiedriem, kuri ir ienākuši mūsu dzīvē. Tagad piedāvājam ielūkoties tuvākajā nākotnē, kad mums pierasto personas identifikāciju nomainīs cilvēka atpazīšanas metodes, izmantojot datus par sejas vaibstiem, balsi, acu tīkleni un acu zīlītēm.

Pirkstu veiklība

Šobrīd populārākā tehnoloģija ir daktiloskopija* - personas identificēšana pēc pirkstu nospiedumiem. Tā balstās uz atziņu, ka dažādas līnijas uz cilvēka plaukstu ādas veido nemainīgu zīmējumu. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam šo Viljama Heršela izvirzīto hipotēzi praksē pielietoja policija un izlūkošanas dienesti.

Francijā daktiloskopija tika ieviesta 2011. gadā – pēc gadījuma, kad no Luvras tika nolaupīta Leonardo da Vinči glezna "Mona Lisa". Šī nozieguma rezonanse kļuva par ļoti veiksmīgu reklāmu personas pirmajai biometrijas identifikācijas metodei. Mūsdienās kriminālisti un tiesu eksperti identificēšanu pēc pirkstu nospiedumiem atzīst par 100% uzticamu un drošu metodi.

Pirkstu nospiedums kļuvis par universālu atslēgu, ko izmantojam ikdienā – durvju un atmiņas karšu atbloķēšana, rēķinu apmaksa bankās, piekļuve datoram, automašīnas aizdedzes sistēmas iedarbināšana. Tomēr vislielākais pieprasījums pēc daktiloskopijas kā identifikācijas metodes novērojams finanšu un interneta tehnoloģiju jomās.

Šeit ir jāpiemin ērtais norēķinu serviss Apple Pay, kur jau kopš 2014. gada šī metode tiek izmantota pārskaitījumu nodrošināšanai. Sākumā šī funkcija tika nodrošināta pirmrindniekā iPhone 5s un vēlāk jau visā iPhone viedtālruņu 6. sērijā. Pirkstu nospiedumu lasītājs – skeneris Touch ID – atrodas zem vienīgās viedtālruņa pogas telefona priekšpusē. Jāpiebilst, ka vēl pirms Apple cita ASV korporācija Motorola sāka darboties šajā virzienā, laižot klajā pirmo tālruni ar šādu funkciju.

Britu uzņēmums Worldpay ar Visa atbalstu spēra soli tālāk un mēģināja pierādīt, ka pirksta nospiedumu iespējams izmantot ne tikai kā alternatīvu parolēm un kodiem, bet kā patstāvīgu maksāšanas rīku. Testā, ko veica uz biometrijas datiem balstītais norēķinu serviss Fingopay, rādītājpirksta nospiedums tika sasaistīts ar lietotāja norēķinu karti. Nākotnē varēs norēķināties jebkurā tirdzniecības vietā, kur POS termināļu vietā vai kopā ar tiem būs uzstādīti pirkstu nospiedumi skeneri. Šī risinājuma ieviešanas mērogs atkarīgs tikai un vienīgi no tirgotāju vēlmes piedāvāt patērētājiem jaunu pakalpojuma veidu – bet, kā zināms, tirdzniecības pasaulē valda inerce.

Balss identifikācija

Mūsdienās lietotājam, lai pieslēgtos mobilajai bankai un veiktu pārskaitījumu, jāveic pārbaudes vairākos līmeņos: jāievada savs ID numurs, parole, unikālais kods, kā arī atkārtoti jāievada kods pirkuma apstiprinājuma gadījumā. Amerikāņu banka Wells Fargo ir vienkāršojusi šo laikietilpīgo un dažreiz mūs tik kaitinošo procesu, ieviešot biometriskās tehnoloģijas, kur personas autentifikācijai tiek izmantota balss noteikšanas funkcija: lietotājam tagad ir vienkāršāk apstiprināt pirkumu, bet bankai augusi klientu lojalitāte un nākuši klāt jauni klienti.

Balss atpazīšanas sistēmas tiek ieviestas banku zvanu centros, tādā veidā pārbaudot klienta identitāti, neizmantojot autorizācijas kodu, ko mēs bieži vien neatceramies. Sistēma veic pieprasījumu no bankas arhīva un salīdzina zvanītāja balsi ar tai pieejamo oriģinālu, kurš ierakstīts iepriekš un tiek izmantots norēķina konta īpašnieka identificēšanai. Vēl pavisam nesen bija grūti iedomāties, ka bankas konta aizsardzība būs selfijs, bet nu tā kļūst par realitāti. Sagaidāms, ka lielākais interneta veikals Alibaba varētu kļūt par vienu no pirmajām tirdzniecības platformām pasaulē, kas ļaus viedtālruņu īpašniekiem apstiprināt maksājumus ar selfiju palīdzību.

Sejas vaibsti – norēķinu konta atslēga

Cilvēka unikālās un neatkārtojamās sejas vaibstu iezīmes pārliecina daudzus biometrijas jomas tehnoloģiju uzņēmumus darboties tieši šajā personas identifikācijas virzienā gan tiešsaistes režīmā, gan, piemēram, ierastajā lielveikalā. Jau četrus gadus somu start-up uzņēmums Uniqul attīsta līdzīgu sistēmu mazumtirdzniecības vajadzībām. Šajā gadījumā pircēja seja tiks skenēta pie kases, saņemtie dati salīdzināti ar bāzē pieejamo informāciju, un maksājuma veikšanai nepieciešamā informācija tiks nodota maksājumu sistēmai. Pircējam nevajag ne maku, ne norēķinu karti, informācija par bankas kontu jau ir sistēmā.

Ķīnas inženieri no Tze Kwan Technology sadarbībā ar zinātniekiem no Cinhua Universitātes ir radījuši pasaulē pirmo bankomātu, kura darbības pamatā ir nevis ierastais PIN kods, bet sejas vaibstu atpazīšanas tehnoloģija. Ierīce izmanto kameru klientu sejas skenēšanai, tad iegūto attēlu salīdzina ar attēliem, kuri saglabāti datu bāzē. Līdzīgu tehnoloģiju Japānas veikalos ievieš Japānas korporācija NEC.

Samsung jaunākie viedtālruņu Galaxy S8 un Galaxy S8 Plus modeļi ir aprīkoti ar modernākajām autentifikācijas iespējām – pirkstu nospiedumu, acs tīklenes skeneri, kā arī sejas vaibstu atpazīšanas sistēmu, kas finanšu jomā ir visneefektīvākā. Jo, lai piekļūtu viedtālrunī saglabātajai informācijai, nepieciešama vien īpašnieka fotogrāfija, kuru ir ļoti viegli sameklēt sociālajos tīklos.

Apple norāda, ka jaunā iPhone sērija ar iebūvēto acu zīlītes skeneri būs pieejama 2018. gadā. Kā redzam, konkurence ir ne tikai pasaules vadošo viedtālruņu tirgū, bet arī biometrijas piedāvātajos risinājumos.

Pieprasījuma ekonomika

Mūsdienās personas identificēšanas metodes, kuru pamatā ir biometriskās metodes, kļūst aizvien populārākas. Tas saistīts ar izmaiņām pasaules ekonomikas struktūrā, kuru bieži vien dēvē par On-Demand Economy jeb pieprasījuma ekonomiku.

Tiek prognozēts, ka 2021. gadā pasaulē būs aptuveni 21 miljards tiešsaistes ierīču. Lietiskā interneta** attīstība diktē prasības ikvienā ekonomikas nozarē – tirdzniecībā, finanšu pakalpojumu jomā, drošības kontrolē, medicīnā un izglītībā.

Piemēram, Maskavā īstenots biometrijas datu apstrādes projekts, kurā personas identifikācijai nepieciešamie dati pārraidīti, izmantojot RFID/NFC*** savienojumu. 2016. gadā vienā no Maskavas skolām tika veikts servisa tests: skolēniem bija iespēja iekļūt skolas ēkā un norēķināties par pusdienām ēdnīcā, nosakot identitāti pēc plaukstas nospieduma. Skolēna plaukstas asinsvadu zīmējums tika piesaistīts bērna vecāku norēķinu kartei. Informācijas nolasīšana ilga 2–4 sekundes, bet nauda par pusdienām noņemta no kartei piesaistītā bankas konta. Turklāt vecākiem tika piedāvāta iespēja saņemt SMS ar detalizētu informāciju par bērna izvēlēto uzturu.

Biotehnoloģijas ieviešanu biznesā un citās dzīves jomās kavē divi faktori: sabiedrības kūtrums un nebeidzamās diskusijas par ētikas aspektiem šādas totālās kontroles gadījumā. Tomēr vispārējā kontrole arī bez biotehnoloģijām ir mums visapkārt. Acīmredzami, biotehnoloģijas priekšrocību ir vairāk: tās nodrošina ātru un drošu piekļuvi darba virsmām un tīklu resursiem, tiek nodrošināta ātrāka un drošāka komunikācija visos līmeņos, kā arī augstāks drošības līmenis.

E-komercijas jomā masveida pāreja uz jauniem biotehnoloģiskās uzskaites un kontroles standartiem sagaidāma tuvāko triju gadu laikā. Piemēram, ar kameras, akselerometra (ierīce, kura palīdz viedtālrunim noteikt atrašanās vietu, kā arī aprēķināt mobilās ierīces pārvietošanās attālumu telpā) vai GPS palīdzību, viedtālruņiem ir iespēja apkopot plaša spektra informāciju par savu īpašnieku, fiksējot īpašniekam raksturīgākās sejas izteiksmes, ikdienas pārvietošanās maršrutus, kā arī citas uzvedības īpatnības. Aprēķini liecina, ka šo faktoru kopums ir 10 reizes drošāks par pirkstu nospiedumiem vien un 100 reizes drošāks nekā paroles un PIN kodi.

Kuri no biotehnoloģijas kontroles risinājumiem kļūs par realitāti finanšu tehnoloģijās, BlueOrange pētīja kopā ar Bilderlings Pay.



* Daktiloskopija (no grieķu val.) – pirksts un skatos, vēroju. Cilvēka identifikācijas veids pēc pirkstu nospiedumiem.
** Lietiskais internets (angļu val. Internet of Things, IoT) – ierīces, kas mijiedarbojas ne vien ar to lietotājiem, bet arī savstarpēji. Piemēram, kafijas aparāts ar piekļuvi interneta tīklam.
*** RFID/NFC – bezvadu tehnoloģijas. NFC - komunikācija tuvākajā darbības rādiusā. RFID – radiofrekvences identifikācija. Abās tehnoloģijās tiek izmantota radiosignāls, lai meklētu birkas un atsekotu mērķus. RFID/NFC pakāpeniski nomaina svītrkodus.