Globālās patērētāju paradumu tendences – ar ko jārēķinās uzņēmumiem

Pateicoties globālās ekonomikas izaugsmei, varam prognozēt, ka plaša patēriņa izdevumi augs, radot daudz iespēju arī uzņēmējiem. Taču internets, mūsdienu tehnoloģijas un jauno paaudžu dzīves uztvere ievieš virkni nopietnu korekciju līdzšinējā patērētāju kultūrā. Pateicoties internetam, pircēji kļūst informētāki par globālām problēmām, internets iedvesmo uz lielāku sociālo atbildību un liek pārvērtēt uzskatus. Mūsdienās virkne sabiedrības grupu sāk apšaubīt vajadzību pēc īpašumtiesībām, negatīvi raugās uz dažāda veida saistībām, sapņo par elastīgu dzīvesveidu un noliedz masu patēriņa kultūru.

Kādas globālās patērētāju paradumu tendences jāņem vērā uzņēmējiem?

Tīra dzīvesveida piekritēji

Tie ir pārsvarā 20-29 gadus veci cilvēki, kuri ir izglītoti, uzauguši, iepazīstot ekonomisko recesiju, terorismu un politiskās svārstības. Viņu skats uz apkārtējo pasauli ir plašāks, nekā iepriekšējām paaudzēm. Šie ir cilvēki ar stingriem uzskatiem un idejām, viņi ir mazāk toleranti pret lietām, kas viņiem nepatīk, un ir skeptiskāki. Šī ir sabiedrības daļa, kas atbalsta tīru dzīvesveidu, minimālismu, atbalsta godīgu uzņēmējdarbību un pieticību.

Šai patērētāju grupai ir sajūta, ka viņi var mainīt lietas, un tas tiešā veidā ietekmē viņu tēriņus. Viņi spēj pateikt skaidru „nē” neveselīgam dzīvesveidam, dzīvnieku izcelsmes produktiem un arī nepārdomātiem tēriņiem. Viņiem ir svarīgāk nevis doties klubu tūrē, bet relaksēties kopā ar draugiem un ģimeni. Viņi apzinās, ka klubu apmeklējums ir dārga, īsa, neveselīga un arī visai nedroša izklaide. Tā vietā viņi izvēlas brīvdienu izbraukumus, festivālus un restorānus. Visbiežāk šīs paaudzes pirmais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds, nevis automašīna.

Dalīšanās kultūra 

Šī patērētāju grupa grib dalīties – īrēt un izmantot, nevis pirkt un iegūt savā īpašumā. Viņiem pirmajā vietā ir pieredzes gūšana un brīvs dzīvesstils, materiālos labumus atstājot otrajā vietā. Par šādas domāšanas popularitāti liecina virkne „dalīšanās servisu”, kas turpina uzvaras gājienu visā pasaulē – Uber, Rent the Runway, airbnb.

Šai grupai piederīgie savā dzīvē grib vairāk elastīguma, mazāk mantu un saistību. Viņi iestājas par minimālismu un dzīvo šim brīdim. Minēto tendenci pastiprina arī urbanizācija. 2017.gadā visā pasaulē pilsētās dzīvoja puse populācijas. Daudzās pilsētās par izaicinājumu kļūst vietas trūkums. Kāpēc apgrūtināt sevi ar mašīnu, ja pārvietošanās ar to pilsētā nozīmē sēdēšanu sastrēgumos un nav kur lēti novietot auto? Kāpēc apkrauties ar mantām, ja pieejamā dzīves telpa nav liela?

Pilsētās aug arī īpašumu cenas – šī patērētāju grupa negrib lielas kredītsaistības, viņi izvēlas būt mobili un brīvi. Viņiem ir svarīga piekļuve servisam, lietai vai pakalpojumam, taču tikai tad, kad viņiem to tiešām vajag. Šīs tendences ietekmē pasaulē attīstās neskaitāmi īres servisi, kas ļauj īrēt visu, sākot no instrumentiem un sporta aprīkojuma līdz pat mājdzīvniekiem. To veicina arī tehnoloģiju attīstība – ērtas aplikācijas nodrošina piekļuvi vajadzīgajai precei vai pakalpojuma ātri un ērti – ar dažu klikšķu palīdzību. 

Patērētāju vara arvien pieaug

Pateicoties internetam, patērētāji kļūst arvien ietekmīgāki. Sociālie mediji mūsdienās tiek izmantoti, lai runātu par netaisnībām un aicinātu uzņēmumus atbildēt par savu rīcību. To, cik ātri, pateicoties Twitter un citām sociālajām vietnēm, izplatās skandāli un slikta slava, skaidri parādīja globālā #MeToo kustība. Pēc seksuālas uzmākšanās skandāla Holivudā ar savu pieredzi un nosodījumu dalījās miljoniem Twitter lietotāju. Jau pirmo 48 stundu laikā haštags #MeToo tika izmantots miljons reižu, bet vietnē Facebook #Metoo 24 stundu laikā tika izmantots pat 12 miljonos komentāru un reakciju. Ar haštagu dalījās cilvēki 85 pasaules valstīs.

Tāpat patērētāji aktīvi izmanto dažādas petīciju platformas, piemēram, change.org un avaaz.org, lai aicinātu uz kādu rīcību vai paustu savu nostāju dažādos jautājumos. Piemēram, pērn patērētāju dusmas izraisīja tā dēvētais „tamponu nodoklis” Lielbritānijā, kur šos produktus bija paredzēts klasificēt kā luksusa preci ar augstāku nodokli. Pēc tam, kad miljoniem cilvēku parakstīja petīciju un internetā pauda savu sašutumu, Lielbritānijas valdība apņēmās nodokli ar 2018.gada aprīli atcelt, bet vairāki lieli veikalu tīkli Lielbritānijā solīja par 5% samazināt šo sanitāro preču cenu.

Pagātnē patērētāji nereti jutās bezspēcīgi, lai stātos pretī lielajiem uzņēmumiem vai netaisnīgiem likumiem, taču sociālie mediji ļauj netaisnības izcelt nacionālā un pat globālā līmenī. Taču šī vara neaprobežojas tikai ar kritiku vien, - jāņem vērā, ka šādu akciju rezultātā var ciest uzņēmuma reputācija un boikotu dēļ kristies tirdzniecības apmēri. Uzņēmumi, kuri šādas sekas apzinās, uz sūdzībām un kritiku internetā cenšas reaģēt ļoti operatīvi, kļūdas labot un komunicēt ar klientiem publiskajā telpā.

Brīvs dzīvesstils un pašnodarbinātība

Jaunās paaudzes patērētāji izvēlas elastīgu dzīvesveidu un gatavi tā vārdā uzņemties arī risku. Viņus nevilina korporatīvās, tradicionālās karjeras darbā, kurā jābūt no plkst.9 līdz 17. „Euromonitor International” globālo patērētāju tendenču aptauja rāda, ka 50% respondentu visās vecuma grupās sapņo par pašnodarbinātā karjeru. Šī tendence vēl uzskatamāk redzama gados jaunu cilvēku grupās, - lai gan viņiem bieži vien nav stabilu ienākumu, viņi labprātāk izvēlas finansiālu nedrošību, bet brīvību.

Arī šajā jomā savu artavu dod modernās tehnoloģijas - individuālās uzņēmējdarbības tendences veicina interneta platformas, kas ļauj pārdot, komunicēt, testēt un meklēt partnerus – bez robežām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ar joni attīstās arī starp-up biznesi, un interneta pūļa finansēšanas vietnes ļauj piesaistīt kāroto finansējumu. 

Pirms pirkt – izmēģināt un piemērīt, arī internetā

Strauji attīstās virtuālo realitāšu tehnoloģijas, tāpēc arvien biežāk ir iespējams preci un pakalpojumu novērtēt attālināti. Piemēram, dažādi lieli kosmētikas zīmoli jau tagad ar radošu aplikāciju palīdzību ļauj izmēģināt, kā konkrētai klientei piestāv kāds lūpu krāsas vai acu ēnu tonis, bet mēbeļu ražotājs IKEA radījis aplikāciju, kas pircējiem ļauj ērti iztēloties, kā konkrētā vietā viņu mājā izskatīsies tā vai cita IKEA piedāvātā mēbele. Tūrisma sektorā tikmēr attīstās virtuālās realitātes pakalpojumi, kas ļauj jau pirms brauciena virtuālā vidē izstaigāt savus tūrisma galamērķus. Pircējiem šāda ērtība patīk, un viņi to arvien biežāk pieprasa!

Mazāk masu produkcijas, vairāk individualitātes

Mūsdienās patērētāji arvien biežāk izvērtē savus tērēšanas paradumus, parādās vēlme pēc personalizētas pieejas un precēm, kas radītas tieši viņiem. Par modes lietu sociālajos tīklos kļuvuši ieraksti, kuros cilvēki dalās ar savu pieredzi, kādu preci pielāgojot tieši viņu vajadzībām. Reaģēt nākas arī uzņēmējiem: patērētājiem tiek ļauts paust savas vēlmes par produkta sastāvu, izskatu un citām niansēm. Piemēram, kompānija LEGO klientiem ļauj iesniegt pašiem savas dizaina idejas jauniem spēļu komplektiem, un labākās tiek realizētas. Tehnoloģiju attīstība pavērusi iespēju klientiem pašiem radīt arī preču dizainu. Piemēram, lielu popularitāti iemantojis zīmols „Mon Purse”, kas ļauj klientēm pašām radīt savas rokassomiņas dizainu līdz sīkākajai detaļai.