Kur iet, kā iet un par ko runāt jeb daži etiķetes ieteikumi biznesa cilvēkam

2018. gada 29. augusts

Tikšanās, tematiski pasākumi, biznesa brokastis, atklāšanas un svinības, - sabiedriski aktīvs cilvēks biznesa vidē ik nedēļu saņem ne mazums ielūgumu uz visdažādākajiem pasākumiem. Kur un vai iet, vai paziņot par savu ierašanos vai neierašanos un galu galā – ko īsti vilkt mugurā. Ar dažiem ieteikumiem dalās ģenerālkonsule, etiķetes, protokola, saskarsmes un galda kultūras konsultante Aija Strautmane. 

Saņemts ielūgums, ko nu?

• Biznesa vidē vienmēr ir svarīgi uzturēt labas attiecības un jāatceras, ka neierašanās dažkārt attiecības var iedragāt. Tomēr pasākumus, kurus apmeklēt vai neapmeklēt, izvēlas katrs cilvēks pats – stingru normu nav.

• Ja ielūgums adresēts amatpersonai – uzņēmuma pārstāvim, viņš savā vietā var deleģēt kādu citu, ievērojot uzņēmuma hierarhiju. Vienlaikus ir jābūt uzmanīgiem – nereti ielūgums ir ar norādi, ka tas adresēts tikai vienai konkrētajai personai. Tādā gadījumā tas nav nododams citam.

• Zelta likums: vienmēr atbildi! Ja uz ielūguma ir atzīme L.A. (RSVP) – obligāti ir paziņot gan par ierašanos, gan neierašanos uz konkrēto pasākumu. A.Strautmane iesaka reaģēt uz jebkuru personīgi adresētu ielūgumu.

• Atteikums ir jāmotivē. Ja ierasties nevarēsiet, atteikumā jānorāda iemesls, taču personīgas lietas un iemeslus minēt nevajag. Būs gana, ja uzrakstīsiet, ka diemžēl nevarēsiet ierasties komandējuma, slimības vai gluži vienkārši aizņemtības darbā dēļ. Atteikumam jābūt īsam, konkrētam un pieklājīgam. 

Kā nekļūdīties, izvēloties apģērbu?

• Biznesa cilvēks ir darījumu cilvēks, lietišķs cilvēks, tāpēc, ja pasākums un tikšanās ir darba laikā līdz plkst.18, ir jāievēro lietišķā etiķete. „Lietišķo etiķeti vēl neviens nav atcēlis. Pie vainas nereti ir vien cilvēku slinkums un nevēlēšanās par apģērba izvēli piedomāt,” saka A.Strautmane.

• Lietišķā etiķete vīrietim: klasisks zilas vai pelēkas krāsas uzvalks ar baltu vai gaiši zilu kreklu un pieskaņotu vienkrāsainu kaklasaiti. Melnas krāsas uzvalks tradicionāli ir vakara uzvalks un dienas laikā lietojams tikai bēru gadījumā, skaidro A.Strautmane.

• Lietišķā etiķete sievietei: zilas vai pelēkas krāsas kostīms vai bikškostīms, kam pieskaņota klasiska piegriezuma balta vai gaiši zila blūze, kājās – laiviņas, mati, kas garāki par plecu līniju – savākti copē.

• Ir jāņem vērā pasākuma organizatora vēlmes – ja uz ielūguma norādīts, kāds apģērbs jāizvēlas, organizatora vēlmes ir jārespektē.

• „Krāsas ir iedarbīgs instruments uz cilvēka zemapziņu. Pelēka krāsa nozīmē cieņu, bet zila – cerību. Biznesa vidē ir nepieciešamas abas šīs lietas,” saka A.Strautmane.

• Publiski pārstāvot savu uzņēmumu, lietišķs apģērbs ir obligāts. To amatu kategoriju, kuriem darba vietā formāls apģērbs jāvalkā ikdienā, nosaka uzņēmuma vadība. „Šiem jautājumiem jābūt sīki aprakstītiem darba noteikumos, kas ir nevis formāli, bet detalizēti un pielāgoti katra uzņēmuma vajadzībām, atbilstoši iekšējai darba kultūrai. Apģērba izvēle ir ļoti svarīga, jo mēs ar savu izskatu raidām zemapziņas signālus,” viņa skaidro. 

Ierasties ātrāk, tieši laikā vai var nedaudz nokavēties?

• Optimālais laiks, kad ierasties uz pasākumu – 10-15 minūtes iepriekš. Tad atliks laika, lai atrastu pasākuma vietu, noģērbtos, sakārtotu savu apģērbu.

• Nedrīkst ierasties par agru – vairāk nekā 15 minūtes pirms noliktā laika, jo arī pasākuma organizatori savu laiku plāno.

• Ja pasākuma ielūgumā ir norādīts pulcēšanās laiks, piemēram, no plkst.15:00-15:20, tad pasākuma vietā jāierodas šo 20 minūšu laikā.

• Kavēšana nav pieļaujama un rada sliktu priekšstatu gan par personu, gan uzņēmumu, ko viņš pārstāv.

• Ja gadījušies neparedzēti kavēšanās iemesli, svarīgi par kavēšanos paziņot pēc iespējas ātrāk. 

Ar ko un kā sveicināties?

• Sasveicināties ar klātesošajiem varam trīs veidos – mutiski, rokojoties vai ar galvas mājienu (ja esam ieradušies pasākumā, kurā ir daudz viesu). Visi trīs veidi ir pieklājīgi, taču jāizsver, kurā reizē kuru labāk pielietot.

• Rokas spiediens – ne vienmēr nepieciešams. „Latvijā vīrieši pasākumos un tikšanās laikā mēdz pārāk bieži sarokoties, - tas ne vienmēr ir nepieciešams. Rokas spiediens obligāts ir tikai iepazīstoties. Ja esam pazīstami, - obligāti jārokojas nav, pietiks, ja ienāksim telpā, paklanīsim galvu un pateiksim visiem labdien. Arī dodoties prom, tas ne vienmēr ir vajadzīgs,” skaidro A.Strautmane.

• Zelta likums: no plkst.6-12 sakām labrīt, no plkst.12-18 – labdien, bet no 18 līdz pusnaktij – labvakar. Nakts laikā varam lietot vārdu „sveicināti”. A.Strautmane: „Latviešu valoda ir bagāta un ļauj izmantot vārdu “sveicināti” arī brīžos, kad nezinām laiku. Savukārt “uz redzēšanos” nevajadzētu teikt vietās, kur atgriezties vairs nevēlamies vai negrasāmies. Tā vietā labāk izmantot „visu labu”, kas ir atvadīšanās veids, ko droši izmantot visās situācijās.”

• “Sveicināti, sveika” vai “sveiks” nav tas pats, kas “sveiki”! „Vārdu „sveiki” lietot nevajadzētu. Tas latviešu valodā ir strups vārds, ko pieņemts lietot reizēs, kad komunicēt vairs nevēlamies.”

• Ja pasākumā ir daudz viesu, dodoties prom, no pasākuma rīkotāja atvadīties nav obligāti, - viņš var būt aizņemts sarunās ar citiem viesiem vai nodarboties ar organizatoriskām lietām. 

Kā iepazīstināt un iepazīties?

• Pasākuma laikā iepazīstināt var vai nu starpnieks, kas pazīst abas puses, vai cilvēks pats. „Pašam ar sevi iepazīstināt ir normāli, īpaši, ja pamanām cilvēku, kurš stāv viens pats,” skaidro A.Strautmane.

• Iepazīstinot cilvēkus profesionālajā vidē, jānosauc arī viņa ieņemamais amats. Ja iepazīstini cilvēkus savā starpā, bet precīzi nezini viņu amatu vai titulus, labāk ļauj cilvēkam ar sevi iepazīstināt pašam.

• Vecum vecais princips: personai, kas ieņem augstāku amatu, iepazīstina personu, kas ieņem zemāku amatu, savukārt gados vecākam cilvēkam – jaunāku cilvēku.

Kas ir drošie sarunu temati?

• Droši runāt par darbu, profesiju, par biznesu.

• Aizliegtie temati: nauda, politika, reliģija un privātas lietas. „Pretēji uzskatītajam, nevajadzētu runāt arī par laikapstākļiem – tas drīzāk demonstrē, ka nevaram atrast nekādu citu saturīgāku sarunas tematu,” brīdina A.Strautmane.

• Sarunu uzsāc par kaut ko labu, nevis negatīvu.

Tiem, kas interesējas par etiķeti un labo toni ne tikai pasākumos, bet arī sociālajos medijos, piedāvājam ieskatīties rakstos – Korekcijas, ko profesionālajā saziņā ieviesušas jaunās tehnoloģijas un Kas jāzina par ētiku sociālajos tīklos? Otrā daļa.