Kā ASV prezidenta vēlēšanas var atspoguļoties Latvijas investora maciņā

2020. gada 06. oktobris

Pauls Miklaševičs,
BlueOrange klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors


Pirms četriem gadiem 8. novembrī Rīgā bija jau pāri pusnaktij, bet ziņas par ASV prezidenta vēlēšanu balsojuma rezultātiem tikai sāka parādīties. Man bija jābūt lidostā sešos no rīta, lai pagūtu uz agro Berlīnes reisu, bet šī politiskā drāma bija sasniegusi tās virsotnes. Tikai vēl pāris “exit poll” aptauju. Tas ir svarīgi. Es varu pagulēt lidmašīnā.

Izredzes lielā mērā bija par labu Demokrātu partijas prezidenta amata kandidātei Hilarijai Klintonei, apsteidzot Republikāņu partijas kandidātu Donaldu Trampu — lielākā daļa aptauju paredzēja Klintonei 60-70% izredzes uz uzvaru. Tomēr vēlēšanu rezultāti liecināja, ka reālā situācija bija citāda. Abu kandidātu izredzes bija līdzīgas. Un Trampam bija iespēja! Faktiski vēlēšanu kolēģijas prognozētajā balsojumā viņš bija izvirzījies vadībā.

Es nokļuvu lidostā, bet par vēlēšanu iznākumu bija pāragri spriest. To četru stundu laikā, kuras es pavadīju miegā, gandrīz nekas nebija mainījies. Trampam joprojām bija neliels pārsvars.
Bet, kad lidmašīna bija piezemējusies, drīz kļuva skaidrs, ka nākamais Amerikas Savienoto Valstu prezidents patiešām būs Donalds Dž. Tramps.

Todien es biju Berlīnē, lai piedalītos vienā no lielākajām ikgadējām ieguldījumu fondu konferencēm Eiropā — Citywire Berlin. Konferencei sākoties, visi dalībnieki šķita esam šoka apmulsumā — es vēl nekad nebiju redzējis tik daudz gudru cilvēku, kas izskatās tik apjukuši. Finanšu tirgi bija pilnīgi pārsteigti par Trampa uzvaru, un šis pārsteigums drīz vien izvērtās panikā. Cenas ASV nākotnes līgumu biržās krasi kritās. Pasaulei, kādu mēs to pazinām, noteikti bija pienācis gals! Bet tad notika kaut kas tikpat negaidīts — tirgus pieprasījums sāka atdzīvoties. Tirgus ne tikai atdzīvojās, bet līdz ASV tirgus dienas sesijas beigām arī uzrādīja spēcīgu izaugsmi. Un turpmākajos mēnešos šī izaugsme aizvien turpinājās. No vēlēšanu dienas 2016. gada 8. novembrī līdz 2018. gada 30. janvārim S&P 500 indeksa kopējais ienesīgums pieauga līdz +35%.

Kopsavilkuma secinājums par 2016. gadu — zinošie spēlētāji bija kļūdījušies attiecībā uz vēlēšanu rezultātu, bet ātri izmantoja pilnīgi atšķirīgo iznākumu tirgus attīstības veicināšanai. Protams, Tramps politiskajā ziņā bija "melnais zirdziņš", tomēr pastāvēja iespēja, ka viņa uz biznesu vērstā pieeja, iespējamie nodokļu samazinājumi un ieguldījumi infrastruktūrā varētu nākt par labu tirgiem.

Tātad, — kas notiks prezidenta vēlēšanās šogad? Kurš būs prezidents: Tramps vai Baidens? Kā reaģēs tirgi? Tie visi ir svarīgi jautājumi. Man nav atbildes. Bet man ir daži novērojumi, kas balstīti uz pieredzi, kurā es varu dalīties.

Pirms pāriet pie šī gada vēlēšanām, aplūkosim, manuprāt, labāko diagrammu, kas atspoguļo akciju tirgus un ASV prezidenta vēlēšanu mijiedarbību (sk.1.grafiku).

No šīs diagrammas var secināt divas lietas. Pirmkārt, — iespaidīgais S&P 500 indeksa atspoguļotais vēsturiskais ienesīgums attiecīgajā laika posmā. Ilggadējas politiskās cīņas, demokrātu uzvara pār republikāņiem, republikāņu pārņemta kontrole, kari, protesti, prezidenta slepkavība un jā, pat pandēmija. Un tomēr, ja 1932. gadā, kad tika ievēlēts Franklins Delano Rūzvelts, jūs ieguldītu ASV akcijās 1000 ASV dolāru, jūsu nauda būtu pieaugusi līdz vairāk nekā 10 000 000 ASV dolāru.

Otrs aspekts, kam jāpievērš vērība, ir nelielais tirgus pieaugums prezidentu režīmu maiņas brīdī, kopš 1932. gada. Tas nozīmē, ka vēsturiskie tirgus darbības rādītāji par vēlēšanu gadiem nesniedz reālu priekštatu par notiekošo, jo pieaugums ir pārāk mazs, lai atspoguļotu patieso ainu ilgākā laikā. Vispostošākā ietekme vidējā ienesīguma aprēķināšanas ziņā bija 2008. gada sabrukumam. Noņemiet šo vienu gadu no grafika, un, pretēji populārajam uzskatam, vēlēšanu gados tirgi būs pārspējuši vidējo ienesīgumu. Tālāk sniegti daži grafiki no JP Morgan, kas ilustrē šo novirzi un akcentē divus pēdējos vēlēšanu gadus, kas ir negatīvi ietekmējuši tirgu (sk. 2. grafiku).

Jā, bet šogad paveras pavisam cita aina. Kas lasāms ziņu virsrakstos? Un kā ar viltus ziņām? Laupīšanas, protesti un dusmas, ko atspoguļo plašsaziņas līdzekļi? Bailes ir ļoti racionāla reakcija, kad redzat ko tādu notiekam. Man ir klienti, kas man ir stāstījuši, ka viņu draugi esot pārdevuši visas savas pozīcijas, un vēlas zināt, vai viņiem vajadzētu darīt to pašu. Mēs, protams, izvēlamies sekot piesardzīgai stratēģijai, tomēr vienīgais iemesls vēlmei pārdot “visu” ir bailes. Un mēs uztveram šādas bažas ļoti nopietni.

Sāksim ar to, kas ir zināms, un aplūkosim dažus iespējamos scenārijus, vienlaikus ņemot vērā, ka laika posmā līdz 3.novembrim ļoti daudz kas var mainīties.

Pirmā nopietnā problēma ir tā, ka Covid-19 ierobežojumi radīs pavisam citu vidi balsošanai klātienē nekā tas bija iepriekšējās vēlēšanās. Paredzams, ka būs arī rekordliels neklātienes balsojumu skaits, kuru skaitīšana aizņems ievērojami ilgāku laiku. Tas nozīmē, ka turpmākajās dienās pēc 3. novembra vēl varētu būt daudz balsu, ko skaitīt.

Turklāt, pašlaik izskatās, ka neklātienē balsot plāno daudz lielāks skaits Baidena atbalstītāju, nekā Trampa atbalstītāju. Teorētiski tas varētu radīt situāciju, kad Tramps daudzos svārstīgajos štatos atrodas vadībā, lai galu galā zaudētu, kad visas neklātienē nodotās balsis tiks saskaitītas.

Tomēr divos galvenajos svārstīgajos štatos — Floridā un Ziemeļkarolīnā — ir ieviesti noteikumi, kas ļautu ātrāk saskaitīt neklātienē saņemtās balsis nekā citos štatos. Ja Baidens uzvarēs abos šajos štatos, tas ātri vien signalizēs, ka Trampa spēle ir beigusies, neatkarīgi no iznākuma tādos svārstīgajos štatos kā Ohaio un Pensilvānija.

Normālos apstākļos šādai nenoteiktībai attiecībā uz vēlēšanu iznākumu būtu negatīva ietekme uz tirgiem. Bet apstākļi šogad nebūt nav normāli. 2020. gada laikā S&P 500 indekss jau ir samazinājies par 34%, bet pēc tam pieaudzis par 60%. ASV ekonomika tika bloķēta. Miruši gandrīz 200 000 amerikāņu. Vai viena vai pat vairākas nedēļas vēlēšanu iznākuma gaidās izradīs masveida paniku? Vai arī noteiktība un situācijas atrisinājums novedīs pie tā, ka tā vai citādi daļa no milzīgajām naudas summām, kas atrodas naudas tirgus fondos, ieplūdīs akcijās?

Saskaņā ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) datiem laika posmā no 2019. gada beigām līdz 2020. gada aprīļa beigām naudas līdzekļu apmērs ASV naudas tirgus fondos pieauga no 3,120 triljoniem ASV dolāru līdz 4,253 triljoniem ASV dolāru (+36%). FRS ir nepieciešams laiks oficiālo datu publicēšanai, savukārt saskaņā ar Ieguldījumu sabiedrību institūta (Investment Company Institute) aprēķiniem kopējais naudas tirgus aktīvu kritums no aprīļa beigām līdz septembra vidum bija 6%. Lielākajos naudas tirgus fondos nav novērota nozīmīga aktīvu aizplūšana. Likvīdie aktīvi, vairāk nekā 4 triljonu ASV dolāru vērtībā, gandrīz neko nepelna un gaida skaidrību.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās, — 16. septembrī ASV Federālā rezervju sistēma paziņoja, ka līdz 2023. gadam likmes, visdrīzāk, netiks palielinātas. Viņu mērķis ir arī noturēt vidējo inflāciju 2% apmērā vairāku gadu periodā. Ko tas nozīmē? Ka četrus gadus inflācija ASV varētu būt 1%, bet piektajā gadā pieaugt par 6%, un Federālā rezervju sistēmas likmes augšējā robeža joprojām būtu 0,25%. Tas nozīmē, ka nākamo četru gadu laikā inflācija var sākt uzņemt apgriezienus, un FRS neiejauksies.

Ja Tramps uzvarēs, visticamāk, būs vairāk nodokļu samazinājumu. Īstermiņā tas atbalstītu riska aktīvus. Ja uzvarēs Baidens, paredzams, ka viņš galu galā atcels dažus Trampa uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumus, tomēr viņš plāno veikt lielus ieguldījumus zaļajā infrastruktūrā un izglītībā. Atkal — valsts izdevumi īstermiņā atbalstīs riska aktīvus.

Šī raksta tapšanas brīdī pārsvars ir Baidena pusē. Taču, kā pareizi atzīmējusi bijusī Pasaules pokera sērijas čempione Annija Djūka (Annie Duke) savā vislabāk pārdotajā grāmatā “Thinking in Bets”: “Jebkura likme, kas nav 0% vai 100%, nevar būt tikai un vienīgi nepareiza, jo visticamāko nākotnes notikumu rezultāts nav zināms”. Izredzes ir gan vienam, gan otram iespējamam rezultātam, un dažreiz realizējas vismazāk prognozētais no tiem. Bet pagaidām sagatavojieties vislielākajam politiskajam šovam, kādu jebkad esat vērojuši, un esiet vērīgi, analizējot iespējamos pavērsiena punktus, piemēram, prezidentu debates. Mans kā profesionāla naudas pārvaldnieka uzdevums nav likt dubultlikmes uz to, kurš uzvarēs šajās vēlēšanās, bet gan skatīties nākotnē un koncentrēties uz kopējo ainu un paaudžu tendencēm, kas ļaus labklājībai laika gaitā augt. Neatkarīgi no tā, kurš kļūs par prezidentu, šī pieeja ir visstabilākā un tai ir vislabākās izredzes uz panākumiem.


No žurnāla Forbes materiāliem (Nr.15, oktobris 2020)