Tikai dažu gadu laikā kriptovalūta ir kļuvusi par ģeopolitisku faktoru. Šodien jautājums par to, kā šo lietu uztvert, atrodas darba kārtībā ļoti daudzās valstīs. Turpinās diskusijas par šīs parādības nākotni un ietekmi uz ekonomiku. Kamēr daļa valstu nogaida, ar likumu ierobežo vai vienkārši aizliedz kriptovalūtas izmantošanu, citas piedēvē tai iespaidīgu potenciālu. Tam, kas valstiskā līmenī notiek attiecībā uz blokķēdes tehnoloģiju dažādās valstīs, arī ir veltīts trešais raksts BlueOrange blogā.

Austrumi: aizliegta lieta vai nacionālā valūta?

Jau 2015. gada decembrī Ķīnas Tautas banka aizliedza visām valsts finanšu institūcijām īstenot jebkādus darījumus ar bitkoinu, lai arī komercbiržām tas tika atļauts. Rezultātā, pēc analītiskās kompānijas “Chainanalysis” datiem, 42% visu pasaulē veikto bitkoinu darījumu 2016. gada pirmajā pusgadā tika īstenoti caur Ķīnu.

Pēc gada Nacionālajā finanšu konferencē tika pieņemta deklarācija, kas faktiski aizliedza ICO jeb sākotnējo monētu piedāvāšanu (angl. initial coin offering). Vienlaikus institūcija, kas pārrauga ar finanšu lietām saistītās tiešsaistes struktūras, paziņoja, ka kriptovalūtu biržām nav juridisku tiesību īstenot biržas darbību. Sāka klīst runas, ka valdība gatavojas aizliegt bitkoinu konvertēšanu nacionālajā valūtā, tiesa, oficiālajos paziņojumos tas tika noliegts. Nedrīkst aizmirst, ka Ķīna tiek uzskatīta par visspēcīgāko spēlētāju kriptotirgū.

15. janvārī Dienvidkorejas valdība izziņoja plānu, kurš faktiski aizliedz kriptovalūtas to pašreizējā veidolā. Citiem vārdiem – anonīmos kontus un anonīmos treiderus. Burtiski nākamajā dienā tirgus noreaģēja ar visu kriptovalūtu kursa krišanos par 5–32 procentiem. Vēl agrāk bija aizliegta ICO tehnoloģija un visu veidu tokeni. Savukārt 2018. gada februārī ar prasību aizliegt visus kriptovalūtu darījumus klajā nāca Taizemes Banka.

Turpretim Japānas parlaments 2017. gada 1. aprīlī pieņēma likumu par kriptovalūtu, kas digitālo naudu pielīdzina jebkurai citai likumīgai valūtai. Un drīzumā kriptovalūtas pārdevēji tika atbrīvoti no patēriņa nodokļa. Šodien bitkoins Japānā ir oficiāls maksāšanas līdzeklis. Ienākumi no to pirkšanas un pārdošanas tiek aplikti ar peļņas un kapitāla pieauguma nodokli. Pēc dažiem datiem, jenā tiek pārvērsti līdz 50% pasaules bitkoinu konvertāciju.

NVS valstis: no aizlieguma līdz digitālās ekonomikas radīšanai

Krievijā jau 2014. un 2015. gadā Finanšu ministrija un daļa Valsts domes deputātu ieteica ieviest kriminālatbildību par bitkoinu rakšanu, kā arī noteikt sodus par šādu “noziedzīgu darbību”. Tai pašā laikā 2015. gada 9. maijā tika izdots SIBcoin (“cибирский червонец”), kas nu jau kļuvis par visnotaļ likvīdu kriptonaudu.

2016. gadā no akadēmiskajām un finanšu aprindām izskanēja doma par to, ka kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju vajag izpētīt, nevis aizliegt. Un pagājušā gada oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva uzdevumu valdībai un Centrālajai bankai izstrādāt likumdošanas priekšlikumus saistībā ar kriptovalūtu apriti un ICO. Savukārt pati Centrālā banka apmēram tajā pašā laikā izteica atbalstu nacionālās kriptovalūtas (kriptorubļa) izveidei.

2017. gada decembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstīja dekrētu “Par digitālo ekonomiku”. Šis dokuments izstrādāts ar mērķi veicināt valstī inovatīvu jaunuzņēmumu rašanos un palīdzēt tiem “nostāties uz progresīvas attīstības ceļa”. Tāpat šis dekrēts legalizējis tādu jēdzienu kā “kriptovalūtas rakšana”, tās konvertāciju parastā naudā, tokenu izdošanu un apriti, kā arī ICO.

Šveices Silīcija ieleja

Jau vairāk nekā 7 gadus inovāciju, tostarp blokķēdes un kriptoprojektu nozarē, līderes pozīcijā atrodas Šveice. Cūgas kantons pašlaik jau ir saucams par īstenu Šveices Silīcija ieleju blokķēdes jomā.

Sākot ar 2014. gadu, uz blokķēdes bāzes Cūgā tika izveidoti jauni pakalpojumi – komunālo rēķinu apmaksa, referendumu rīkošana, cilvēka elektroniskā identifikācija ar personālo ID. Pagājušā gada sākumā jaunuzņēmums “Procivis” uz blokķēdes bāzes izveidoja lietotnes pilotvariantu, kas ļaus Šveices pilsoņiem balsot, iesniegt nodokļu deklarācijas un izmantot visus e-valdības piedāvātos pakalpojumus. Kā liecina PwC pārskats, 75% Šveices uzņēmumu blokķēdes tehnoloģiju plāno ieviest tuvākajos trijos gados.

Šodien vairāk nekā 100 šīs valsts kompāniju darbojas tieši ar kriptovalūtām. Cūgas un Kjasas pašvaldībā tiek pieņemti arī maksājumi bitkoinos. Tiesa – virtuālās naudas tiesiskais statuss joprojām nav skaidri definēts.

Latvija un Baltijas māsas

Arī Latvijā kriptonaudas statuss nav noteikts. Vēl decembra sākumā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā tika ieviests jēdziens “virtuālā valūta”, taču jau mēneša beigās Valsts ieņēmumu dienests atkal atgādināja, ka virtuālā valūta Latvijā tiek uztverta kā prece vai līgumisks maksāšanas līdzeklis. Tajā pašā laikā, atsaucoties uz Eiropas Tiesas spriedumu, VID E-komercijas nodaļas vadītājs Arnis Libenzons saka – “bitkoins nav prece”, par ko BlueOrange rakstīja iepriekš.

Neraugoties uz to, 2014. gada 22. jūnijā nacionālā aviokompānija “airBaltic” paziņojusi, ka ir “kļuvusi par pasaulē pirmo lidsabiedrību, kas pieņem Bitcoin, pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm uz 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un NVS valstīs.”

Par to, kā uztvert digitālo valūtu, Igaunijas valdība likumu līmenī vēl nav viesusi skaidrību. Līdzīgi viennozīmīgas nostājas attiecībā uz šo jautājumu nav arī turienes bankām. Neraugoties uz to, valstī jau ir uzstādīti bitkoinu automāti, un ar šo kriptovalūtu strādā vairāki Igaunijas uzņēmumi. Lai varētu darboties kriptobiznesā un drīkstētu izlaist ICO, ir nepieciešama speciāla licence. Pagājušā gada vasarā valstiskā līmenī tika aktualizēts jautājums par estkoina – kā tobrīd tika teikts, pirmās nacionālās kriptovalūtas – izlaišanu.

Turpretī Lietuvas Centrālā banka ieņem diezgan konservatīvu nostāju, uzsvaru liekot uz to, ka nepieciešams stingri nošķirt tradicionālo un kriptonaudu. No otras puses, tā atzīst, ka “ietiepīgi noliegt” šo lietu nav produktīvi. Par vienu no galvenajiem riskiem finanšu regulators uzskata iespēju legalizēt ar kriptovalūtu noziedzīgi iegūtus līdzekļus un terorisma finansēšanu. Tajā pašā laikā par savu stratēģisko mērķi tas izvirza padarīt Lietuvu par Ziemeļeiropas fintech centru, ko gan bez blokķēdes tehnoloģijas ir grūti iedomāties. Un beidzot – par godu šogad svinamajai valsts simtgadei Centrālā banka gatavojas izlaist “pirmo kolekcijas kriptomonētu pasaulē”, ko, šķiet, varētu saukt arī par izmēģinājumu trusīti.

Kopumā, kā raksta CoinDesk, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) kriptovalūtas un blokķēdi ir iekļāvusi 2018. gada svarīgāko prioritāšu sarakstā. Kā uzskata ESMA, inovatīvās tehnoloģijas šajā gadā var radīt kardinālas pārmaiņas vērtspapīru tirgū, kas neizbēgami novedīs pie izmaiņām Eiropas likumos. 

Ko par to domā Amerikā?

Nu un nobeigumā – ASV. Vienota federālā statusa kriptovalūtai Savienotajās Valstīs nav. Atkarībā no situācijas, tā var tikt uztverta kā īpašuma forma, vērtspapīru veids vai – naudas analogs. Tomēr Amerikas Augstākās tiesas lēmumā 2016. gadā teikts: “Bitkoins ir nauda tiešā šī vārda nozīmē.” Tāpēc var teikt, ka kriptovalūta šai valstī ir pilnībā legalizēta. Tāpat jāņem vērā, ka pastāv arī katra štata likumdošana, kas no federālās var ievērojami atšķirties, un tas savukārt uzņēmējiem paver lieliskas iespējas dažādiem manevriem. Tāpēc arī ASV tiek uzskatīta par vislabvēlīgāko valsti licencētajam biznesam ar ICO un kriptovalūtu.

Šajā jomā specializējas milzums kompāniju, fondu un biržu, pastāv bankomāti tradicionālās naudai apmaiņai pret digitālo. Turklāt, pateicoties milzīgajam Amerikas tirgus apjomam un būtiskajai nacionālās valūtas jeb dolāra lomai pasaulē, tieši ASV kriptovalūtu tirgus un valsts institūciju nostāja šajā jautājumā lielā mērā ietekmē arī bitkoina kursu.

Kas būs rīt? Vai iespējams, ka kriptonauda kā blokķēdes tehnoloģijas aisberga zemūdens daļa turpinās evolucionēt un nacionālie un starptautiskie likumi tam pielāgosies? Diemžēl neviens nevar dot garantētas prognozes par to, kas ar digitālo naudu būs tālāk: daudzu gaidītais spējais uzrāviens vai kritiens līdz nullei. Galu galā iegūs tas, kas droši turēs roku uz pulsa un spēs paredzēt nākotnes notikumus.