Kriptovalūta: šodienas realitāte

2018. gada 05. februāris

2009. gada 3. janvārī finanšu pasaulē sākās neatgriezeniskas pārmaiņas – šajā dienā tika radīts līdz šim populārākās kriptovalūtas (ang. cryptocurrency)¹ bitkoina pirmais bloks. Šodien globālajā tirgū eksistē ļoti daudzi šādas naudas veidi, taču varbūt tā ir nevis nauda, bet specifiska prece? Strīdi par to, kas īsti ir kriptovalūta, nerimst, taču viens gan ir absolūti skaidrs: ignorēt šo lietu nedrīkst.

Kā tiek ziņots Coinmarketcap interneta vietnē, pašlaik internetā ir apmēram 900 kriptovalūtas veidi. Gandrīz katru dienu šajā tirgū uzrodas jauni spēlētāji, bet vairākums no tiem ir vien tādi viendienīši. Līderpozīciju joprojām saglabā bitkoins, pēc kapitalizācijas rādītājiem ieņemot 1. vietu (vairāk nekā 60% visu kriptovalūtu).

Bitkoina radītājs (iespējams, cilvēku grupa) slēpjas aiz pseidonīma Satoshi Nakamoto. Kas ir šis cilvēks vai cilvēki – nevienam nav izdevies noskaidrot, turklāt jau 2010. gada vidū šī mistiskā persona nozuda no notikumu apvāršņa. Bet tas pat vairs nav svarīgi! Cilvēki, sabiedrība izrādījās gatavi pieņemt šo jaunievedumu – kriptovalūtu, izmantot to un ieguldīt tajā reālu naudu. Taču neviens speciālists šobrīd nav gatavs paredzēt attīstību pat tuvākajam gadam: vai tās līkne ies augšup vai pakāpeniski norietēs pati par sevi.

Kas ir kriptovalūta, un kā darbojas blokķēde?

Kriptovalūta pirmām kārtām ir tehnoloģija un noteikts protokols. Tā pamatā ir nosacīti jauna, bet ļoti perspektīva tehnoloģija – blokķēde². Lielākā tās priekšrocība ir tāda, ka uz tās bāzētā sistēma ir pilnībā decentralizēta. Tai nav ne centrālā servera, ne administratora.

Šī sistēma darbojas pēc līdzīga principa kā daudziem labi zināmais Torrent trekeris. Tikai filmu, programmu vai grāmatu vietā katra sistēmas dalībnieka datorā glabājas datu bāzes kopija par visām transakcijām, un tā tiek sinhronizēta ar visu pārējo dalībnieku kopijām.

Tāpēc šī sistēma, līdzīgi kā organisma imūnsistēma, noraida bloku ķēdes ar nesankcionētām izmaiņām. Mēģināt uzlauzt sistēmu, kas būvēta uz blokķēžu tehnoloģijas bāzes, ir bezcerīgi. Lai tā akceptētu hakeru veiktās izmaiņas, labojumi būtu jāveic neiedomājami ātri – gandrīz vienlaicīgi 51 procentā sistēmā iesaistīto datoru.

No tā arī izriet kriptovalūtas galvenā priekšrocība: kontus un to transakcijas nevar kontrolēt ne tikai hakeri, bet arī tiesas, specdienesti, valstu valdības. Tāpēc arī daudzi kriptovalūtu sauc par nākotnes naudu un liek uz to lielas cerības. Tiesa, ir daļa ekspertu, kas šai sakarā ir visai piesardzīgi un to pašu bitkoinu uzskata par vienkāršu vienādranga³ tīklu (angļu valodā. – peer-to-peer jeb P2P) jeb decentralizētās maksāšanas sistēmu ar savu iekšējo norēķinu vienību.

Kura ir populārākā kriptovalūta, un kur to var nopirkt?

Tieši te slēpjas būtiskākais kriptonaudas mīnuss. Tās likviditāti nodrošina tikai un vienīgi kolektīva cilvēku gatavība un vēlme to atzīt. To nenodrošina ne kādas valsts valdības garantijas, ne iekšzemes kopprodukts, ne zelta rezerves. Vienota administratīvā centra neesamība nozīmē arī to, ka nav no kā prasīt ieguldīto līdzekļu atgriešanu.

Šie apstākļi nosaka arī augstu kriptovalūtas svārstīgumu. Tās kotēšanu nosaka tikai pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Ne biržas, ne – vēl jo vairāk – valsts regulēšanas rīki te neko neietekmē. Tāpēc arī bitkoina vērtība svārstās ļoti plašā amplitūdā.

Tā 2011. gada 9. februārī bitkoins maksāja tikai 1 ASV dolāru, savukārt 2013. gada 23. novembrī tā cena bija uzlidojusi līdz 1132,26 ASV dolāriem. 2014. gada 11. decembrī tā bija nokritusies līdz 234,65 ASV dolāriem, bet pēc tam atkal kāpa augšup un 2017. gada 25. maijā sasniedza jau 2745,94 ASV dolārus. Mirklī, kad tapa šis raksts, kurss bija 10174,30 ASV dolāru par vienu bitkoinu. Detalizētāku un dinamiski atjaunotu informāciju par populārāko simts kriptovalūtu kursu, tā izmaiņām un tā brīža kapitalizāciju varat uzzināt šeit. Savukārt TOP5, vadoties pēc kapitalizācijas datiem, uz šo dienu ir:

• bitcoin

• ethereum

• ripple

• bitcoin cash

• cardano

Taču pat topa kriptovalūtu kurss ievērojami atšķiras: no 10174,30 ASV dolāriem par bitkoinu un 1090,77 par ethereum līdz 1,12 ASV dolāriem par ripple un 0,506817 par cardano.

Kopumā kriptovalūtas kapitalizācija globālajā tirgū Coinmarketcap tiek lēsta uz 158,43 miljardiem ASV dolāru, kas globālajam tirgum nav nekāds lielais cipars. Taču tas ir panākts nepilnu 10 gadu laikā.

Diennakts laikā kriptovalūtas kurss var svārstīties no 4 līdz 50%! Tieši tāpēc darījumi ar tām no vienas puses rada paaugstinātus finanšu riskus, bet no otras puses ļauj (vismaz teorētiski) iespaidīgi nopelnīt uz kursa svārstībām.

Iegādāties bitkoinus var vairākos veidos. Pirmkārt, nopirkt interneta valūtas maiņas vietnē. Tā kā šāda pakalpojuma sniedzēju skaits ar katru dienu pieaug, kurss un komisijas nauda nebūs īpaši augsti. Otrkārt, var izmantot arī kādu no maksājumu sistēmām. Vēl viens variants – kriptovalūtas biržās. Tā kā aizvien vairāk valstu atzīst kriptovalūtu par digitālu naudu, šādu biržu sarodas arvien vairāk. Tikpat strauji aug arī brokeru skaits, kas strādā ar bitkoinu. Trešajā variantā bez pašas digitālās naudas jūs varat iegūt profesionālu konsultāciju, ko piedāvā arī BlueOrange.

Un noslēgumā atgādinājums – bitkoinus var arī vienkārši nopelnīt. Lieta tāda, ka jaunu bitkoinu emisija ir ierobežota un tiek īstenota, balstoties uz diezgan sarežģītiem matemātiskiem aprēķiniem. Tā kā sistēma ir decentralizēta, šai nolūkā tiek iesaistīti tā saucamo maineru⁵ aprēķini. Taču jo vairāk bitkoinu ir apgrozībā, jo sarežģītāki aprēķini un lielāks to veikšanas ātrums nepieciešams. Sākumā šim procesam pietika ar viena vienkārša personālā datora jaudu, bet tagad ir vajadzīga vismaz profesionāla darba stacija (angļu valodā – work station).

Kas kriptovalūtā ir īpašs?

Kā pozitīvo un vienlaikus arī negatīvo aspektu var izcelt transakciju anonimitāti. Visa pārskaitījumu informācija sistēmā ir caurskatāma, bet lietotāji redz tikai maku numurus un nevar uzzināt, kam patiesībā tie pieder. Tas jau labu laiku rada uztraukumu politiķu vidū, kas uzskata, ka pašreizējā veidolā kriptovalūta var kļūt par lielisku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas rīku.

Tāpēc ierindas lietotājam problēma slēpjas tajā, ka, pazaudējot savu privāto atslēgu⁶ un/vai maka numuru, atgūt savus līdzekļus nebūs iespējams. Tāpat, ja šī atslēga ir nozagta, un bitkoini pārskaitīti uz citu adresi, arī tad atgūt savu naudu nav reāli, jo šai jaunajai adresei nav nekādas identificējošas informācijas. Tāpēc par savu līdzekļu drošību vienmēr ir jārūpējas pašam.

Ir vēl kāda īpatnība, kas var nostrādāt gan ar plusa, gan mīnusa zīmi, un tas ir fakts, ka pārskaitījumu nevar atsaukt. Tas nenoliedzami ir izdevīgi e-komersantiem, taču var radīt problēmas, ja ir nepareizi ievadīti saņēmēja dati. Tas var radīt problēmas arī, veicot avansa maksājumu par precēm un pakalpojumiem, ja tirgotājs tomēr izrādās negodprātīgs. 

Kā notiek darījumi ar kriptovalūtu?

Komisijas naudas ieturēšanas nosacījumi mēdz būt ļoti atšķirīgi. Piemēram, Bitcoin sistēmā tā ir brīvprātīgs pasākums. Taču, ja jūs nolemjat ieekonomēt, transakcijas tiks īstenotas ārkārtīgi lēni. Tomēr galvenā problēma ir tā, ka pagaidām kriptovalūtu ir grūti izmantot tieši kā ikdienas tēriņu apmaksas līdzekli.

Šobrīd jau daudzi e-veikali maksājumus pieņem arī kriptovalūtā. Pēc Coinmap datiem 2018. gada janvārī 11 584 uzņēmumi publiski paziņoja, ka turpmāk ir gatavi strādāt ar kriptonaudu un pieņemt tajā maksājumus. Vairākums šo uzņēmēju atrodas ASV, Rietumeiropā, Dienvidamerikas austrumu piekrastē un Āzijas dienvidaustrumos.

Tik lielai teritorijai tas ir ļoti maz, taču viņu skaits diezgan ātri aug: 5 mēnešu laikā tas ir palielinājies par 21,9%. Tajā pašā laikā, tā kā kriptovalūtai vērojams ārkārtīgi liels svārstīgums, noteikt tajās cenas ir ļoti sarežģīti. Ja nebūtu šāda aspekta, domājams, šis procents būtu ievērojami augstāks.

Kā bināro kodu pārvērst reālā naudā?

Kaut arī vairākums banku pagaidām oficiāli ar kriptovalūtu nestrādā, Rietumeiropā jau tiek uzstādīti aparāti, kas ļauj veikt arī šādus darījumus. Savukārt Austrumeiropas valstīs vienīgais risinājums ir izmantot specializētos pakalpojumus.

Kā jau nereti līdzīgās situācijās, šādiem pakalpojumiem veidojas vesela hierarhiska sistēma: no starptautiska mēroga biržām (kam realitātē nav licences sniegt biržas pakalpojumus) līdz elektroniskajām maksājumu sistēmām, kas strādā ar kriptovalūtu, un vienkāršiem maiņas uzņēmumiem.

Šajā stadijā pastāv arī dažādi zemūdens akmeņi un nosacīti bezmaksas piedāvājumi, kas būtu atsevišķa raksta vērti. Piemēram, lai veiktu darījumus, daudzās kriptovalūtas biržās tiek pieprasīta identifikācija, jāiziet zināms verifikācijas līmenis vai kā gadījumā ar Bitstamp (Luksemburga) jāpierāda savs rezidenta statuss. Tajā pašā laikā konvertēt un piesaistīt bankas kartei interneta maksājumu sistēmā virkni populāru kriptovalūtu nereti vēl var anonīmi.

Taču komisijas naudu kādā posmā vienalga nāksies maksāt. Kriptovalūtas lielā svārstīguma dēļ šajā tirgū ir izveidojusies īpatnēja situācija: daudz kas ir it kā par velti, bet ilgi, pat vairākas darba dienas. Vai arī samaksā komisijas naudu, vidēji tie ir 1–3%, un viss notiek tūlīt!

Taču visas šīs lietas ir atrisināmas, tieši pateicoties aizvien augošajam šādu pakalpojumu tirgum. Par to, kā pasargāt savu virtuālo naudu, un par to, kā šo jauno, pagaidām valdībām nekontrolējamo lietu uztver dažādas valstis, lasiet nākamajā rakstā.


Terminu vārdnīca

¹ Kriptovalūta – digitālās naudas veids, kuras radīšana un kontrole balstās uz kriptogrāfiskām metodēm.
² Blokķēde – pēc noteiktiem likumiem izveidota nepārtraukta secīga informācijas bloku ķēde.
³ Vienādranga tīkls – datortīkls, kurā visiem dalībniekiem ir vienlīdzīgas tiesības.
⁴ Svārstīgums – statistisks rādītājs, kas apzīmē cenas mainīgumu.
⁵ Maineris – cilvēks, kas rada jaunus blokus un par to gūst iespēju saņemt atalgojumu jaunās vienībās un komisijas naudu dažādās kriptovalūtās.
⁶ Privātā atslēga – slepena informācija, kas ļauj izmantot bitkoinus, piekļūstot noteiktam virtuālajam makam.